Ashio whistleblowing software

Sep 28, 2026

Iekšējais vs ārējais trauksmes celšanas kanāls: kuru izvēlēties Latvijas uzņēmumam

Iekšējais vs ārējais trauksmes celšanas kanāls: kuru izvēlēties Latvijas uzņēmumam

Direktīva pieļauj izvēli, bet ne katra izvēle atbilst jūsu uzņēmuma lielumam un riskiem. Ja esat Latvijas darba devējs, kurš pirmo reizi ievieš trauksmes celšanas sistēmu, jūsu pirmais lēmums ir tas, kādu iekšējais pret ārējo trauksmes celšanas kanālu piedāvāt: pietiek ar vienu iekšējo ziņošanas ceļu, vai arī jānodrošina arī ārējais maršruts uz atbildīgo iestādi. Šajā rakstā jūs iegūsiet skaidru lēmumu koku, ar kura palīdzību varēsiet izlemt, vai jūsu organizācijai pietiek ar iekšējo kanālu, kad jānodrošina abi un kā abu plūsmu darbu savietot tā, lai tās nekonkurē, bet papildina viena otru.

Saturs

Galvenās atziņas

  • Iekšējais kanāls ir uzņēmuma paša pārvaldīts ziņošanas ceļš; ārējais kanāls ved uz ārpus uzņēmuma esošu iestādi, kas ziņojumu pieņem un izskata neatkarīgi.
  • Latvijā darba devēja pienākumu pamatā ir ES Trauksmes celšanas direktīva (ES) 2019/1937 un Trauksmes celšanas likums, un tie prasa vismaz iekšējo kanālu, ja uzņēmumā ir 50 vai vairāk darbinieku.
  • Ārējais ziņošanas ceļš uz iestādi vienmēr pastāv neatkarīgi no uzņēmuma lieluma, bet uzņēmumam tas nav jāizveido — pietiek, ka darbinieki par to zina.
  • Lēmums par kanālu dublēšanos ir atkarīgs no darbinieku skaita, nozares riska un tā, vai jūsu organizācija spēj pati izpildīt 7 dienu apstiprinājuma un 3 mēnešu izmeklēšanas termiņu.
  • Abas plūsmas labi darbojas tad, ja to saņemšana, reģistrēšana un termiņu uzraudzība ir nodalīta un ja darbinieki saprot, kad izvēlēties vienu un kad otru.

Kas ir iekšējais un kas ir ārējais trauksmes celšanas kanāls

Iekšējais trauksmes celšanas kanāls ir uzņēmuma paša izveidots un pārvaldīts ziņošanas ceļš, pa kuru darbinieki, līgumslēdzēji un citas ieinteresētās personas var ziņot par likuma vai uzņēmuma politikas pārkāpumiem, vienlaikus paliekot uzņēmuma rīcībā esošā uzraudzībā. Ārējais trauksmes celšanas kanāls ir ceļš uz ārpus uzņēmuma esošu iestādi, kas ziņojumu pieņem, reģistrē un izskata neatkarīgi no darba devēja.

Šīs divas plūsmas nepārklājas mehāniski, bet gan pilda atšķirīgas funkcijas. Iekšējais kanāls paliek uzņēmumā un dod iespēju pašam ātri reaģēt uz risku, pirms tas kļūst publisks. Ārējais kanāls ir drošības tīkls: ja darbinieks neuzticas uzņēmuma iekšienei, ja iekšējais process nereaģē, vai ja pārkāpums skar pašu vadību, viņš var ziņot tam, kurš neatrodas organizācijā. Tieši šī iemesla dēļ direktīva un Latvijas likums abas plūsmas uzskata par papildinošām, nevis aizvietojamām.

Praksē tas nozīmē, ka iekšējais kanāls ir jūsu organizācijas darbarīks — tā konfigurācija, termiņu uzraudzība un pierādījumu dokumentēšana — un ārējais kanāls ir sabiedrības uzraudzības mehānisms, kura esamība vai neesamība ir atkarīga no valsts iestādes, nevis no jums. Ja jūs vadāt privātu uzņēmumu ar 80 darbiniekiem, jūsu pienākums ir pirmais; otrais pastāv neatkarīgi no jūsu izvēles, un jūsu darbiniekiem ir tiesības to izmantot.

Kādas Latvijas un ES likuma prasības nosaka pienākumu nodrošināt iekšējo kanālu

Pienākums izveidot iekšējo ziņošanas kanālu Latvijā izriet no ES Trauksmes celšanas direktīvas (ES) 2019/1937 un no Trauksmes celšanas likuma, kas šo direktīvu transponēja nacionālajā tiesību aktā. Direktīvas 7. pantā un 8. pantā noteikts, ka privātā sektora uzņēmumiem ar 50 vai vairāk darbiniekiem ir jānodrošina iekšējais ziņošanas kanāls, un publiskā sektora iestādēm šāds pienākums ir neatkarīgi no darbinieku skaita.

Prasības iekšējam kanālam nav tikai formālas. Direktīva nosaka trīs konkrētus termiņus, kas jūsu organizācijai būs jāizpilda katru reizi, kad pienāk ziņojums: saņemšanas apstiprinājums 7 dienu laikā, izmeklēšanas pabeigšana 3 mēnešu laikā un atgriezeniskā saite ziņotājam par pieņemto lēmumu. Tāpat ziņotāja identitāte ir jāaizsargā, piekļuve ziņojumiem jāierobežo un jāreģistrē, un visam procesam jābūt dokumentētam tā, lai regulators to varētu pārbaudīt. Šīs pašas prasības pārņem Latvijas Trauksmes celšanas likums, tāpēc tas, ko direktīva uzskata par atbilstošu, Latvijā ir juridiski saistošs.

Šeit ir svarīgi nodalīt trīs lietas, ko bieži jauc. Pirmkārt, iekšējais kanāls ir jūsu pienākums, ja esat sasniedzis 50 darbinieku slieksni. Otrkārt, ārējais kanāls Latvijā pastāv neatkarīgi no uzņēmuma lieluma, jo to nodrošina atbildīgā iestāde — darbinieki vienmēr var vērsties pie tās. Treškārt, uzņēmumam nav pienākuma izveidot ārējo kanālu, jo tas nav uzņēmuma, bet gan valsts funkcija. Tieši šī atšķirība veido nākamo lēmumu — kad darba devējam jānodrošina arī ārējais ceļš uz iestādi un kad pietiek ar iekšējo.

Kad darba devējam jānodrošina arī ārējais ceļš uz iestādi un kad pietiek ar iekšējo

Ārējais ziņošanas kanāls Latvijā kā organizācijas funkcija pastāv tad, ja valsts to uztic kādai atbildīgajai iestādei, kas pieņem ziņojumus no darbiniekiem tieši. Šajā ziņā ārējais kanāls vienmēr pastāv, neatkarīgi no tā, vai jūs esat 30, 80 vai 500 darbinieku uzņēmums. Jūsu pienākums ir informēt darbiniekus par šī kanāla esamību un skaidri nodalīt to no jūsu uzņēmuma iekšējā ceļa.

Tomēr prakse rāda, ka uzņēmumi bieži vien neapzinās vienu svarīgu robežu: direktīva pieļauj, ka dalībvalsts noteiktos apstākļos uzņēmumam var ļaut dalīties iekšējā kanālā ar citu juridisku personu vai nodot tā pārvaldību trešajai pusei. Latvijas Trauksmes celšanas likums šādu iespēju arī paredz, bet tas nenozīmē, ka ārējais kanāls ir uzņēmuma pienākums — tas nozīmē tikai to, ka uzņēmuma iekšējo kanālu var uzturēt kāds cits.

Lēmums par to, vai jums jānodrošina abas plūsmas, ir stratēģisks, nevis juridisks. Pietiek ar iekšējo kanālu tad, ja jūsu uzņēmums patiešām spēj izpildīt direktīvas termiņus — 7 dienas apstiprinājumam un 3 mēnešus izmeklēšanai — un ja jūsu darbinieki uzticas iekšējai uztveršanai. Abu kanālu esamība ir nepieciešama tad, ja darbinieki objektīvi var neticēt, ka uzņēmums izskatīs ziņojumu par vadības pārkāpumu, vai ja nozare ir augsta riska un regulators sagaida dubultu drošības mehānismu. Tieši šeit noder skaidrs lēmumu koks, ko sniedzam nākamajā sadaļā.

Vai darba devējam Latvijā ir jāziņo par savu iekšējo kanālu kādai iestādei?

Nē. Direktīva un Latvijas likums uzliek pienākumu izveidot un uzturēt iekšējo kanālu, bet tie neprasa, lai darba devējs aktīvi ziņotu regulatoram par katru saņemto ziņojumu. Tomēr, ja atbildīgā iestāde veic pārbaudi, jums jāspēj uzrādīt dokumentāciju par katru ziņojumu, tā apstiprinājuma datumu un pieņemto lēmumu.

Kā iekšējais kanāls ietekmē ziņotāja aizsardzību un reakcijas ātrumu

Iekšējā kanāla kvalitāte tieši nosaka to, cik ātri jūsu uzņēmums uzzina par risku un cik droši jūtas darbinieks, kurš izlemj runāt. Ja kanāls ir uzticams — anonīms, bez izsekošanas, ar skaidru termiņu uzraudzību — ziņotājs izvēlas to, nevis ārējo iestādi, un jūs iegūstat iespēju novērst problēmu pirms tā kļūst publiska. Ja kanāls ir formāls vai lēns, ziņotājs to apiet un vēršas ārpus uzņēmuma, kur jūs zaudējat gan laiku, gan kontroli pār informācijas plūsmu.

Reakcijas ātrums ir otrais kritiskais faktors. Direktīva pieprasa 7 dienu apstiprinājumu, bet reālajā darbā tas nozīmē ne tikai automātisku e-pastu, bet arī cilvēku, kurš saprot ziņojuma būtību, pieņem lēmumu par nodošanu izmeklēšanai un reģistrē to auditam gatavā žurnālā. Ja šī ķēde ir manuāla un izkliedēta pa e-pastiem un izklājlapām, termiņš kļūst par risku. Ja tā ir automatizēta un piesaistīta lietu pārvaldībai, termiņš kļūst par tehniski izpildāmu procedūru. Tieši šeit parādās atšķirība starp uzņēmumiem, kuri uztver kanālu kā atbilstības formalitāti, un tiem, kuri to uztver kā operatīvu darbarīku.

Ziņotāja aizsardzība darbojas pēc tā paša principa. Ja ziņotājs redz, ka viņa ziņojums ir pieņemts, apstrādāts un uz to ir atbilde, viņš uzticas procesam. Ja viņš redz, ka ziņojums ir "pieņemts" bez jebkādas turpmākās darbības, uzticība zūd un nākamais ziņojums, visticamāk, nonāks ārējā iestādē. Iekšējais kanāls nav tikai forma — tā ir jūsu organizācijas kultūras un operatīvās brieduma pārbaude, un tā efektivitāte ir tieši saistīta ar to, cik nopietni jūs to uzturat.

Praktisks lēmumu koks: ko izvēlēties 50, 100 un 250+ darbinieku uzņēmumam

Lēmums par kanālu veidu nav ideoloģisks, bet gan atkarīgs no jūsu organizācijas lieluma, nozares riska un iekšējās kapacitātes. Šeit ir konkrēts lēmumu koks, ko var izmantot kā pārbaudi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.

50 darbinieku uzņēmums. Jums ir juridisks pienākums nodrošināt iekšējo kanālu, un tas arī ir jūsu minimālais slieksnis. Ja jūsu nozare ir zema riska un jūsu organizācija spēj izpildīt 7 dienu apstiprinājumu un 3 mēnešu izmeklēšanu ar esošajiem resursiem, pietiek ar iekšējo kanālu. Tomēr jums jābūt skaidri informētiem darbiniekiem par viņu tiesībām vērsties ārējā iestādē, jo šī iespēja pastāv neatkarīgi no jūsu izvēles.

100 darbinieku uzņēmums. Jūs esat tipisks Latvijas privātā sektora uzņēmums, kam kanāls ir gan juridisks pienākums, gan operatīva nepieciešamība. Šeit ieteicams nodrošināt ne tikai iekšējo kanālu, bet arī skaidru norādi uz ārējo ceļu — publicējot to pašu informāciju, ko par savu iekšējo kanālu. Iemesls ir vienkāršs: jo lielāka organizācija, jo lielāka iespējamība, ka ziņojums skar vadību vai struktūrvienību, kuras lēmumu darbinieks objektīvi nevar uzticēt. Ārējais ceļš kļūst par uzticības mehānismu, nevis par jūsu kanāla aizvietotāju.

250+ darbinieku uzņēmums. Jūs esat organizācija, kurā ziņojumu apjoms, struktūrvienību skaits un risku dažādība prasa abas plūsmas. Iekšējais kanāls šeit nav izvēle, bet gan pienākums, un ārējais ceļš ir jūsu darbinieku drošības tīkls, kas nodrošina, ka ziņotājs vienmēr var izvēlēties neatkarīgu uztveršanu. Šajā lielumā jums ir skaidri jānošķir lietu pārvaldība iekšēji un ārēji — ne jau tāpēc, lai izvairītos no atbildības, bet gan lai nodrošinātu, ka ziņotāja izvēle ir informēta un ka abas plūsmas papildina viena otru.

Šo lēmumu koku var pārbaudīt ar vienu vienkāršu jautājumu: ja rīt darbinieks iesniegs ziņojumu par jūsu izpilddirektoru, vai jūsu process to izturēs bez aizkavēšanās un bez identitātes noplūdes? Ja atbilde ir "jā", jūsu iekšējais kanāls ir uzticams un pilda savu funkciju. Ja atbilde ir "grūti pateikt", jums ir skaidrs uzdevums, ko pilnveidot, pirms jūs nolemsiet par abu kanālu savietošanu.

Biežākie maldi par kanālu dublēšanos un ko par tiem domā regulators

Praksē sastopamies ar vairākiem maldiem, kas ietekmē uzņēmumu lēmumus par kanālu veidiem un to dublēšanos.

Maldīgais priekšstats: "Ja mums ir iekšējais kanāls, mums nav jāinformē par ārējo." Patiesībā direktīva un Latvijas likums prasa, lai darbinieki būtu informēti par abām iespējām. Darba devēja pienākums ir nodrošināt, ka darbinieki zina, ka pastāv arī neatkarīga ārējā iestāde, kurā viņi var ziņot, jo īpaši tad, ja viņi neuzticas uzņēmuma iekšienei.

Maldīgais priekšstats: "Ārējais kanāls aizvieto iekšējo." Patiesībā ārējais kanāls ir jūsu organizācijas neatkarīgs uzraudzības mehānisms, kas kalpo kā drošības tīkls, nevis kā aizvietotājs. Direktīva skaidri nosaka, ka iekšējais kanāls ir jūsu pienākums neatkarīgi no tā, vai darbinieks izvēlas ziņot ārēji.

Maldīgais priekšstats: "Mums nav jāuztraucas par termiņiem, ja ziņojumu izskatīsim ātri." Patiesībā 7 dienu apstiprinājums un 3 mēnešu izmeklēšana ir stingri juridiskie termiņi, nevis ieteikumi. To neizpilde var tikt uzskatīta par atbilstības pārkāpumu neatkarīgi no tā, vai ziņojums ir faktiski atrisināts.

Maldīgais priekšstats: "Anonīma ziņošana nozīmē, ka mēs nezinām, kas ziņoja." Patiesībā anonīma ziņošana nozīmē, ka ziņotāja identitāte nav zināma vai nav reģistrēta tehnoloģiski — tā nav uzticības trūkums, bet gan datu aizsardzības princips, ko direktīva un GDPR atbalsta kā drošāku praksi.

Regulators skatās uz to, vai jūsu process spēj izpildīt direktīvas prasības praksē, nevis uz to, cik daudz dokumentu jūs esat uzkrājuši. Ja jūsu žurnāli ir izkaisīti pa e-pastiem, izklājlapām un dažādiem rīkiem, regulators to uzskatīs par procesa risku, pat ja katrs atsevišķs dokuments ir kārtībā. Tieši šī iemesla dēļ kanālu dublēšanās nav bīstama — bīstama ir procesa nesasniedzamība.

Kā izveidot abas plūsmas tā, lai tās viens otru papildina, nevis konkurē

Kā izveidot abas plūsmas tā, lai tās viens otru papildina, nevis konkurē Abu plūsmu savietošana prasa skaidru darba dalīšanu un vienotu redzējumu par to, kas notiek ar ziņojumu pēc tā saņemšanas. Ieteicams šāds modelis.

Pirmkārt, nodalīt uzņemšanu no izmeklēšanas. Iekšējā kanālā uzņemšana ir atsevišķa loma — tā ir persona vai komanda, kas reģistrē ziņojumu, piešķir tam identifikatoru un nodrošina 7 dienu apstiprinājumu. Izmeklēšana ir atsevišķa loma, kas sākas pēc uzņemšanas un kurai ir piekļuve tikai tiem datiem, kas nepieciešami konkrētā ziņojuma izskatīšanai. Šī nodalīšana nodrošina, ka ziņotāja identitāte paliek aizsargāta un ka katra darbība ir auditam gatava.

Otrkārt, automatizēt termiņu uzraudzību. 7 dienas un 3 mēneši ir juridiskie sliekšņi, kurus nevar izpildīt ar "mēģināšanu atcerēties". Automatizēts brīdinājums pirms termiņa beigām un negrozāms darbību žurnāls ir vienīgais veids, kā šos termiņus pārvērst no riska par tehniski izpildāmu procedūru.

Treškārt, nodrošināt, ka darbinieki saprot atšķirību. Iekšējais kanāls dod iespēju ātri reaģēt un uzturēt kontroli pār informāciju uzņēmumā. Ārējais kanāls dod neatkarīgu uzraudzību un aizsardzību gadījumos, kad iekšējais process objektīvi nevar būt uzticams. Šī atšķirība ir jāpaziņo darbiniekiem skaidri un bez mārketinga — tā ir viņu tiesību un jūsu pienākuma daļa.

Šeit nonākam pie lēmuma, ko daudzi uzņēmumi Latvijā šobrīd pieņem. Jūs varat mēģināt turēt visu procesu paši — ar izklājlapām, e-pastiem un manuālu termiņu uzskaiti. Jūs varat algot atsevišķu speciālistu, kurš pārvaldīs tikai šo procesu. Vai arī jūs varat izvēlēties platformu, kas šo darbu veic jūsu vietā un ko var sākt izmantot dažu minūšu laikā. Šī izvēle nav par funkcijām, bet gan par to, cik daudz laika un resursu jūs vēlaties veltīt procesa uzturēšanai, nevis tā pamatdarbībai. Viens piemērs, ko šeit ir vērts nosaukt tieši, ir ashio — anonīmas ziņošanas programmatūra, kas piedāvā fiksētu organizācijas cenu 23 eiro mēnesī, maksājot par gadu, vai 30 eiro mēnesī, maksājot katru mēnesi, ar 14 dienu bezmaksas izmēģinājumu bez kredītkartes. Tā ir domāta uzņēmumiem, kuri vēlas, lai 7 dienu apstiprinājuma un 3 mēnešu izmeklēšanas termiņš būtu tehniski izpildāms, nevis manuāls uzdevums, un lai visa dokumentācija būtu gatava auditam, nevis jāsalasa pēc pieprasījuma. Ja jūsu lēmums ir virzīt ziņotājus uz uzticamu iekšējo kanālu, tad iekšējais ziņošanas kanāls ir vieta, kur sākt.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai uzņēmumam ar 80 darbiniekiem pietiek tikai ar iekšējo kanālu?

Jā, ja esat privātā sektora uzņēmums ar 50 līdz 249 darbiniekiem, direktīva uzskata, ka iekšējais kanāls ir jūsu primārais pienākums, un tā esamība ir pietiekama juridiskai atbilstībai. Tomēr jūsu darbiniekiem vienmēr ir tiesības vērsties ārējā iestādē neatkarīgi no jūsu iekšējā kanāla, un par šo iespēju viņi ir jāinformē.

Kāda ir atšķirība starp iekšējo kanālu un tiešu sūdzību vadībai?

Iekšējais kanāls ir strukturēts, konfidenciāls ziņošanas ceļš ar juridisku aizsardzību ziņotājam, fiksētiem termiņiem un auditam gatavu dokumentāciju. Tieša sūdzība vadībai nav aizsargāta ar tādiem pašiem principiem, un tā neizpilda direktīvas prasības par konfidenciālu uzņemšanu un termiņu ievērošanu.

Vai iekšējais kanāls var būt anonīms?

Jā, anonīma ziņošana ir atļauta un daudzās nozarēs pat ieteicama kā drošākā prakse. Šāda kanāla pamatā ir ziņotāja identitātes tehniska nereģistrēšana — bez IP adresēm, sīkfailiem vai pārlūkprogrammas pēdām — un ziņojuma šifrēšana pirms tā nonākšanas serverī.

Kāpēc uzņēmumi izvēlas tikai iekšējo kanālu un neveido ārējo?

Tāpēc, ka ārējā kanāla izveidošana nav uzņēmuma pienākums — to nodrošina valsts iestāde. Uzņēmuma pienākums ir informēt darbiniekus par šīs iespējas esamību un nodrošināt, ka viņu izvēle ir informēta.

Kas notiek, ja iekšējais kanāls nereaģē 7 dienu laikā?

Tas ir risks jūsu atbilstības stāvoklim, kas var tikt vērtēts regulatora pārbaudē. Papildus juridiskajam riskam zaudējat darbinieka uzticību, un nākamais ziņojums, visticamāk, nonāks ārējā iestādē, kur jūs zaudēsiet kontroli pār informācijas plūsmu un tās iznākumu.

Avoti